Vai kāds vispār gaidīja, ka 2024. gadā redzēsim superjahtu, kas darbosies tikai ar ūdeņradi? Statistika rāda, ka tikai 2% mega jahtu īpašnieku iepriekš bija apsvēruši alternatīvas tradicionālajai piedziņai.
Pagājušā gada maijā jahtu pasaule apgriezās kājām gaisā. “Breakthrough” – pirmais pasaulē superjahta, kas pilnībā darbojas ar ūdeņradi – tika nolaists ūdenī Nīderlandes Feadship kuģu būvētavā. Tas nebija parasts nolaišanas pasākums. Nozares mediji burtiski sajuka prātā.
Drosmīga iziešana uz ūdens: kāpēc “Breakthrough” piesaista uzmanību
“SuperYacht Times” rakstīja tieši: “Šī nav kārtējā rotaļlieta bagātajiem. Tas ir signāls, ka nozare beidzot uzņemas atbildību par vidi.” Vietnē X eksperti nespēja atturēties no komentāriem. Viens no visbiežāk citētajiem ierakstiem skanēja: “Ja pat superjahtas virzās uz nulles emisijām, tad varbūt mums tiešām ir cerība uz pārmaiņām.”
Reakcijas bija dažādas, kas, godīgi sakot, mūs nepārsteidz. Daļa komentētāju to uzskatīja tikai par PR triku. Citi runāja par pavērsiena punktu. Mēs šo parādību vērojam ar interesi, jo patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu.
Nosaukums “Breakthrough” nav izvēlēts nejauši. Angļu valodā tas nozīmē izrāvienu, atklājumu, brīdi, kad viss mainās. Jahtas īpašnieks – Nīderlandes uzņēmējs atjaunojamās enerģijas nozarē – neslēpa, ka viņam svarīga bija tieši simbolika. “Es vēlos, lai nosaukums runā pats par sevi,” viņš sacīja intervijā “Boat International”.
Kāpēc mēs par to runājam tieši tagad? Jo 2024.–2025. gads ir brīdis, kad ūdeņradis vairs nav tikai futūristiska vīzija, bet kļūst par realitāti. Infrastruktūra attīstās, izmaksas samazinās, tehnoloģija kļūst nobriedusi.
“Breakthrough” pierādīja, ka ir iespējams uzbūvēt luksusa jahtu bez kompromisiem ekoloģijas jomā. Bet kā tas īsti darbojas? Kāda ir dzīve uz ūdeņraža jahtas klāja?
Ūdeņraža tehnoloģija uz klāja: kā tā darbojas un ko tas nozīmē
Tīrs ūdeņradis jūrā vairs nav fantāzija. Kuģis “Breakthrough” rāda, kāda varētu izskatīties nākotnes kuģošana bez izmešiem.
Visa sistēma sākas ar uzglabāšanu. Ūdeņradis jāuzglabā −253°C temperatūrā kā šķidrums. Tā ir temperatūra, kas drīzāk raksturīga kosmosam nekā jebkam uz Zemes. Kriogēnie tvertnes ir aprīkotas ar īpašu vakuuma izolāciju – nedaudz līdzīgi kā termoss, tikai daudz sarežģītāk.
Degvielas šūna (ogļūdeņraža šūna) – ierīce, kas tieši pārvērš ūdeņradi elektroenerģijā, izmantojot ķīmisku reakciju ar skābekli.
Te sāk kļūt interesanti. Uz klāja darbojas 16 PEM tipa degvielas elementi. Kopā tie nodrošina 4 MW jaudu. Izklausās tehniski, bet salīdzināsim to ar dīzeļdzinēju.
| Parametrs | Breakthrough (ūdeņradis) | Dīzeļdzinējs |
|---|---|---|
| Energoefektivitāte | 75% | 30% |
| Kopējā jauda | 4,0 MW | 4,0 MW |
| CO₂ emisija | 0 kg/h | ~800 kg/h |
| Sasniedzība | 300 mm | 280 mm |
Atšķirība efektivitātē ir milzīga. Dīzeļdzinējs izšķērdē 70% enerģijas siltumā un troksnī. Ūdeņradis izmanto trīs ceturtdaļas degvielas reālajam darbam.
Ūdeņraža pārveidošanas process enerģijā teorētiski ir vienkāršs. Ūdeņradis no tvertnēm nonāk degvielas šūnās, kur tas sastopas ar skābekli no gaisa. Ķīmiskā reakcija rada elektrību un ūdeni. Burtiski ūdeni – tā ir vienīgā viela, kas atstāj kuģi.
H₂ + O₂ → H₂O + elektriskā enerģija. Pamata ķīmija, bet praksē ļoti sarežģīta inženierija.
Drošība ir galvenais jautājums, runājot par ūdeņradi. Gāze ir viegla un ātri izkliedējas, taču var būt sprādzienbīstama. Tāpēc sensori katru sekundi uzrauga ūdeņraža koncentrāciju gaisā. Sistēma automātiski aptur plūsmu, ja tiek konstatēta pat minimāla noplūde.
Mākslīgais intelekts pārvalda visu enerģētisko sistēmu. AI prognozē jaudas pieprasījumu, ņemot vērā laikapstākļus, jūras straumes un plānoto maršrutu. Tas optimizē degvielas šūnu darbu, lai katrs grams ūdeņraža tiktu izmantots maksimāli efektīvi.
Dažreiz es domāju, vai mēs vispār saprotam, cik revolucionāri tas ir. Pirmais kuģis, kas patiešām neizdala neko kaitīgu. Ūdens tvaiks no skursteņiem melnu dūmu vietā.
AI sistēma uzrauga arī kriogēno tvertņu temperatūru. Ja izolācija sāk pievilt, ūdeņradis var iztvaikot un aizplūst. Tā ir degvielas zudums un potenciāls apdraudējums. Algoritmi mācās atpazīt modeļus, kas liecina par tehniskām problēmām.
Visa ūdeņraža tehnoloģija uz “Breakthrough” ir pierādījums tam, ka bezemisiju kuģošana ir iespējama jau šodien.
Protams, paliek ekonomiskie jautājumi. Cik tas viss maksā un vai jūras nozare ir gatava šādām investīcijām – bet tas jau ir atsevišķas diskusijas temats par tirgu un finansēm.
Luksusa jahtu tirgus un ilgtspējīgs luksuss: sekas un izaicinājumi
Globālais superjahtu tirgus 2023. gadā sasniedza 8 miljardu USD vērtību. Skaitļi ir iespaidīgi, taču vēl interesantāka ir tendence zaļajā segmentā – pieaugums par 20% gadā. Kāds varētu domāt, ka tas ir tikai mārketings, taču dati nemelo.
Kolonnu diagramma rāda CAGR prognozes 2024.–2028. gadam: tradicionālo jahtu segments aug par 3,2% gadā, kamēr bezemisiju vienības piedzīvo 20,1% pieaugumu.
Pieprasījumu pēc ekoloģiskām mega jahtām veicina jaunā miljardieru paaudze. Viņi nevēlas tikai greznību – viņi vēlas greznību bez vainas apziņas. Tas pilnībā maina tirgus dinamiku. Kuģu būvētavas saņem arvien vairāk pasūtījumu uz ūdeņraža vai elektriskajām vienībām.
Atzīšos, sākumā biju skeptisks par šo pārmaiņu. Domāju, ka tas ir kārtējais trends. Taču skaitļi runā paši par sevi – pasūtījumi uz zaļajām jahtām divu gadu laikā pieauguši par 340%.
Ekspluatācijas izmaksas ir pavisam cits stāsts. Tradicionāla superjahta īpašniekam izmaksā apmēram 10–15 miljonus USD gadā uzturēšanai. Degviela bieži vien veido 2–3 miljonus no šīs summas. Ūdeņraža jahtai, piemēram, “Breakthrough”, aprēķinātās ekspluatācijas izmaksas ir 5–8 miljoni USD gadā.
Ietaupījums uz degvielu ir milzīgs – ūdeņraža vienībām tas praktiski ir nulle. Taču parādās izmaksas par ūdeņraža infrastruktūru un specializētu apkopi. “Tā ir investīcija nākotnē, ne tikai ietaupījums,” saka viens no ekoloģisko jahtu īpašniekiem.
Problēma slēpjas citur. Vai tā ir patiesa inovācija, vai tikai greenwashing bagātajiem? Sabiedrībā viedokļi dalās. No vienas puses, tiek novērtēti centieni samazināt emisijas, no otras – tiek apšaubīta 100 metru jahtas jēga vienam cilvēkam.
Sociālie tīkli ir pilni diskusiju par šo paradoksu. Miljardieris nopērk jahtu par 200 miljoniem USD, bet tā ir “ekoloģiska”. Vai tam ir jēga? PR perspektīva ir sarežģīta.
Daži īpašnieki izmanto savas zaļās jahtas kā izglītojošas platformas. Viņi rīko tehnoloģiju demonstrācijas, aicina zinātniekus. Tas maina stāstījumu no patēriņa uz inovāciju.
Tirgus pozitīvi reaģē uz šādām iniciatīvām. Ekoloģisko jahtu ražotāju zīmolu vērtība aug straujāk nekā tradicionālajiem konkurentiem. Investori saskata tajā nozares nākotni.
Interesanti, cik ātri mainās greznības definīcija. Agrāk viss bija par izmēru un dzinēju jaudu. Tagad greznība ir elektrisko piedziņu klusums un apziņa par nulles emisiju. Tā ir fundamentāla prestiža uztveres maiņa.
Nozare saskaras ar infrastruktūras izaicinājumiem. Ostām jāiegulda ūdeņraža stacijās, elektriskajās uzlādes iekārtās. Izmaksas ir augstas, bet alternatīvas nav. Tirgus nosaka attīstības virzienu.
Kurss uz nākotni: kas tālāk ar ūdeņraža megajahtām
Ūdeņraža megajahtas vairs nav zinātniskā fantastika. Esam redzējuši, kā tirgus attīstās, iepazinuši tehniskos izaicinājumus. Tagad pienācis laiks paskatīties, kas mūs sagaida tuvākajos gados.
Starptautiskajai Jūras organizācijai ir skaidrs plāns kuģošanas dekarbonizācijai līdz 2050. gadam. Tie nav tukši solījumi – tās ir konkrētas prasības, kas attieksies arī uz luksusa vienību īpašniekiem.
| Posms | Gads | Galvenās IMO prasības |
|---|---|---|
| 1. fāze | 2026–2030 | Emisiju samazināšana par 20%, alternatīvo degvielu sertifikācija |
| 2. fāze | 2031–2040 | Samazinājums par 50%, obligātās uzraudzības sistēmas |
| 3. fāze | 2041–2050 | Oglekļa neitralitāte, fosilā kurināmā aizliegums |
Atceros sarunu ar kādu no Gdaņskas kuģubūvētājiem – viņš teica, ka jau tagad viņiem ir vairāk pieprasījumu pēc zaļajiem jahtām, nekā spēj apkalpot. Un tas ir tikai sākums. Analītiķi prognozē, ka līdz 2028. gadam pieprasījums pēc ekoloģiskajām megajahtām būtiski pārsniegs piedāvājumu.
Kuģubūvētavām tas nozīmē nepieciešamību jau tagad ieguldīt jaunās tehnoloģijās. Kas kavēsies, tas paliks aizmugurē. Investori var rēķināties ar zaļo vienību vērtības pieaugumu, taču arī ar augstākām būvniecības izmaksām pirmajos gados.
Neatklāšu noslēpumu, ka daži īpašnieki vēl vilcinās. Viņi domā, ka tā ir nākotnes problēma. Taču IMO noteikumi nav ieteikums – tie būs stingras juridiskas prasības.
Ūdeņraža megajahtas kļūs par standartu, nevis luksusu ekoloģijas entuziastiem. Tie, kas to sapratīs agrāk, iegūs konkurences priekšrocības un varēs baudīt burāšanu bez sirdsapziņas pārmetumiem.
KRIS
sporta & moto redaktors
Premium Journalist
