Ir kolekcijas, kas cenšas kliegt, un tādas, kas vienkārši runā — mierīgi, klusi, bet pietiekami skaidri, lai tās būtu grūti ignorēt. Alberta Ferretti 2026.–2027. gada rudens–ziemas skate Dubaijā piederēja pie otrās kategorijas. Tā nebija manifests vai mēģinājums iespaidīgi sākt no jauna. Tā bija saruna par sieviešu spēku, kuram nav vajadzīgas deklarācijas, jo tas vislabāk izpaužas kustībā, faktūrā un proporcijās.
Mode, kurai nav jāattaisnojas
Dubaija — enerģijas, ambīciju un vizuālās pārpilnības pilsēta — kļuva par fonu pārsteidzoši līdzsvarotai kolekcijai. Tas nebija flirts ar vietējo folkloru vai eksotiska aprēķināšana. Drīzāk apzināts žests: likt uzsvaru uz universālumu laikā, kad mode pārāk bieži sajauc globalitāti ar virspusēju pielāgošanos. Ferretti saka: stilam nav pases, ja tas ir patiess.
Sieviete, kura apvieno disciplīnu ar maigumu
Dizainers Lorenzo Serafini jau vairākas sezonas konsekventi veido sievietes tēlu, kura neizvēlas starp romantismu un kontroli. Viņa ir gan romantiska, gan spēcīga vienlaikus. Šosezon tas ir īpaši labi redzams. Tāpēc kolekcijā parādās pieguļoši žaketes ar maigi izceltu vidukli. Sieviešu žaketes nav bruņas, bet gan rāmis. Apģērbs nevalda pār ķermeni — tas seko tam.
Tā ir mode sievietēm, kuras zina, ka autoritāte neizslēdz maigumu, bet jutekliskums nenovājina nopietnību.
No struktūras līdz brīvībai
Kolekcijas naratīvs attīstījās kā labi izstāstīts stāsts. Sākumā dominēja šūšana: nappa āda, precīzas līnijas, pieguļošas konstrukcijas. Pēc tam spriedze pakāpeniski atslāba. Parādījās krokojumi, spalvas, šifoni ar lielu, plūstošu apjomu. Kaftāni un apmetņu formas nebija aizbēgšana no formas — drīzāk tās dabisks turpinājums.
Tas mūsdienās ir reta greznība: ļaut apģērbam elpot.
Tehnika kā diskrēta priekšrocība
Aiz viegluma slēpjas rūpīgs darbs. Plisētas A-veida svārki, blūzes, kas izstrādātas tā, lai ideāli saskanētu ar slāņiem, vakara silueti, kuros krāsa un spalvas veido dziļumu, nevis efektu. Nekas šeit nav nejaušs, bet arī nekas nelūdz uzmanību. Tā ir mode, kas atalgo vērīgu skatienu.
Mantojums bez sentimenta
Alberta Ferretti klātbūtne — aizkustināta, bet ne nostalģiska — bija kluss atgādinājums, ka modes nams var attīstīties, nenoraujot savas saknes. Šī kolekcija necitē arhīvus, bet sarunājas ar tiem. Ar cieņu, bet bez bailēm. Tas ir svarīgs signāls nozarē, kas nogurusi no pēkšņām pavērsieniem.
Vai lēnīgums ir nākotnes ceļš?
Algoritmu un tūlītēju reakciju laikmetā Ferretti piedāvā kaut ko nemodernu: attīstību bez steigas. Vai ar to pietiek? Varbūt tieši tā pietrūkst mūsdienās – modes, kas nedzenas pēc uzmanības, bet veido attiecības. Ferretti kliente nemeklē sensācijas. Viņa meklē apģērbu, kurā var dzīvot, strādāt, sapņot.
Alberta Ferretti Rudens–Ziema 2026–2027. Stils kā process
Rudens–Ziema 2026–2027 nav uguņošana. Tā ir ceļš. Šovs Dubaijā atgādināja, ka īsts greznība nav pārpilnībā, bet gan precizitātē. Un stils — tas noturīgais — nerodas steigā. Tas nobriest. Un tieši tāpēc tas paliek ar mums ilgāk.
