Luksusa rotaslietu pasaule pēdējos mēnešos ir piedzīvojusi īstu cenu revolūciju. Dati par 2024. gada beigām liecina, ka šajā segmentā cenas gada laikā pieaugušas par iespaidīgiem 15–25 %. Tas nozīmē, ka gredzens, kas pirms gada maksāja 10 000 zlotu, šodien varētu tikt novērtēts pat uz 12 500 zlotu.
Bet atgriezīsimies pie būtības.
Vai Tiffany ir dārgāks par Cartier? – luksuss ar lielo L!
Te sākas problēma. Salīdzināt šos gigantus ir mazliet kā jautāt, vai Mercedes ir dārgāks par BMW – atbilde ir atkarīga no konkrētā modeļa, ražošanas gada un daudziem citiem mainīgajiem.
Patiesība ir tāda, ka katram no šiem zīmoliem ir savas “cenu kategorijas”. Tu vari nopirkt vienkāršu sudraba rokassprādzi no Tiffany par dažiem tūkstošiem zlotu, bet vari arī iztērēt bagātību par dimanta kaklarotu no Cartier. Un dažreiz ir tieši otrādi. Tas padara visu šo salīdzinājumu vienlaikus aizraujošu un kaitinošu.
Turklāt abiem zīmoliem ir atšķirīgas cenu politikas dažādās produktu kategorijās. Viens var dominēt pulksteņu segmentā, otrs – saderināšanās gredzenu jomā. Viens izvēlas klasiku, otrs – avangardu.
Lai patiešām atbildētu uz jautājumu “kura ir dārgāka”, mums jāiedziļinās konkrētos skaitļos un jāsalīdzina līdzīgu kategoriju produkti. Un tieši to mēs darām nākamajā daļā.
Cenu salīdzinājums: produktu segmenti un konkrēts grozs
Atšķirība starp Tiffany & Co. un Cartier saderināšanās gredzenu vidējām cenām premium segmentā sasniedz 18% — tas ir skaitlis, kas var pārsteigt daudzus pircējus. Taču, lai patiešām saprastu, par ko ir runa, ir vērts ieskatīties konkrētās summās.
Nesen pārbaudīju cenas trīs galvenajās kategorijās, un rezultāti ir diezgan… nu, teiksim atklāti – atšķirības ir ievērojamas. Lūk, kā tas izskatās skaitļos:
| Kategorija | Tiffany & Co. | Cartier | Procentuālā atšķirība |
|---|---|---|---|
| Saderināšanās gredzeni | 15 000–85 000 zł | 18 000–95 000 zł | +12-15% |
| Aproces | 8 000–45 000 zł | 9 500–52 000 € | +16-18% |
| Pulksteņi | 25 000–120 000 zł | 22 000–105 000 zł | -8-12% |
Interesanti, pulksteņi ir vienīgā kategorija, kur Tiffany dažkārt zaudē cenu ziņā. Varbūt tāpēc, ka tas nav viņu galvenais lauciņš – galu galā lielākā daļa cilvēku viņus vispirms saista ar rotaslietām.
Lai būtu vēl konkrētāk, es izveidoju piemēra grozu. Es izvēlējos produktus no līdzīgas cenu kategorijas – ne pašus lētākos, bet arī ne tos visekskluzīvākos.
Salīdzināšanas grozs sastāv no trim elementiem: saderināšanās gredzena ar aptuveni 1 karāta briljantu, klasiskas rokassprādzes un pulksteņa no vidējās cenu kategorijas kolekcijas.
Tiffany & Co. gadījumā šāds komplekts maksātu aptuveni 68 000 PLN (gredzens 42 000 PLN, aproce 14 000 PLN, pulkstenis 12 000 PLN). Pie Cartier par līdzīgiem produktiem samaksātu apmēram 79 000 PLN (gredzens 48 000 PLN, aproce 16 500 PLN, pulkstenis 14 500 PLN).
Tas ir 11 000 PLN jeb aptuveni 16% vairāk par Cartier produktiem. Ievērojama summa, vai ne? It īpaši, ja runa ir par pirkumiem, kurus bieži veic tikai reizi mūžā.
Visredzamākās atšķirības parādās augstākās klases segmentā, kur Cartier regulāri ir par 15–20% dārgāks. Lētākajos produktos šī atšķirība samazinās līdz aptuveni 8–10%, kas var liecināt par atšķirīgām cenu stratēģijām dažādām klientu grupām.
Interesanti ir arī tas, ka aproču gadījumā atšķirība ir vislielākā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka Cartier šeit ieņem ļoti spēcīgu pozīciju – viņu Love un Juste un Clou ir īstas ikonas. Bet tas jau ir tikai mans minējums.
Šie skaitļi skaidri parāda, ka izvēle starp zīmoliem nav tikai gaumes jautājums, bet arī reālas atšķirības maciņā. Paliek jautājums – ar ko šīs atšķirības patiesībā ir pamatotas?
Kas veido cenu atšķirības? Materiāli, zīmols, tirgus
Kāpēc viena rotaslieta maksā tikpat, cik automobilis, bet cita knapi pārsniedz kafijas cenu? Paši skaitļi bez konteksta var maldināt – patiesās atbildes slēpjas mehānismos, kas veido šīs cenas.
Materiāli ir jebkura novērtējuma pamats, taču ne vienmēr tā, kā varētu gaidīt. Rekordaugstā zelta cena, kas 2024. gadā pārsniedza 2 500 USD par unci, automātiski izraisīja cenu kāpumu visā nozarē. Tas nav tikai pats dārgmetāls – platīns, pallādijs, dimanti vai pērles arī pakļauti saviem cenu cikliem. Dažkārt izejvielas izmaksas veido tikai 15–20% no gala cenas, bet citreiz sasniedz pat 60%.
Patiesībā ir fascinējoši, cik ļoti materiālu īpatsvars atšķiras atkarībā no produkta kategorijas. Vienkāršā tīra zelta gredzenā galveno izmaksu veido dārgmetāls. Savukārt sarežģītā kaklarotā ar sīkiem dimantiem pārsvarā var būt darba izmaksas.
Zīmols ir pavisam cits stāsts. Korporatīvā īpašumtiesības ietekmē cenu stratēģiju tādā veidā, par kuru reti kurš aizdomājas. LVMH darbojas pēc citas filozofijas nekā Richemont – pirmais izvēlas luksusa pieejamību, otrais – ekskluzivitāti. Tas izskaidro, kāpēc līdzīgas kvalitātes produktiem cenas var atšķirties pat par vairākiem desmitiem procentu.
Limitētās kolekcijas un stāstniecība piešķir vēl vienu dimensiju. Tiffany Blue kastīte vai Cartier panteras motīvs nav tikai iepakojums vai raksts – tie ir stāsta elementi, kas pamato premium klasi. Zīmola vēsture, mantojums, pat prezentācijas veids veikalā – tas viss veido pievienoto vērtību.
Ģeogrāfiskais tirgus ievieš papildu mainīgos. Polijā luksusa juvelierizstrādājumu cenas parasti ir par 10–20% augstākas nekā Rietumeiropas valstīs. Nodokļi, valūtas kursi, loģistikas izmaksas – katrs no šiem faktoriem ir nozīmīgs. PVN dažādās valstīs svārstās no 15% līdz 25%, kas tieši ietekmē gala cenas veikalos.
Izejvielu tendences mēdz pārsteigt. Rozā zelta popularitātes pieaugums pirms dažiem gadiem ietekmēja tā pieejamību un cenu. Līdzīgi ir ar dārgakmeņiem – tanzanīts vai aleksandrīts kļūst vērtīgāki ne tikai retuma, bet arī modes dēļ.
Izgatavošanas kvalitāte ir tēma atsevišķai sarunai. Atšķirība starp mašīnu ražošanu un juveliera roku darbu var nozīmēt pat vairākas reizes augstāku cenu. Akmeņu iestiprināšanas precizitāte, virsmas apdare, aizdares izturība – detaļas, kuras nepieredzējis cilvēks var pat nepamanīt, taču tieši tās nosaka izgatavošanas izmaksas.
Visi šie faktori darbojas kopā, veidojot sarežģītu cenu mozaīku. Dažkārt viens elements dominē, citreiz visi savstarpēji līdzsvarojas. Bet vai klienti un eksperti šos mehānismus uztver vienādi?
Vērtības uztvere: ko saka klienti, eksperti un otrreizējais tirgus
Nesen atskatījos sociālos tīklus un uzdūros kaut kam, kas lieliski raksturo visu šo diskusiju par zīmolu vērtību.
“Cartier ir ieguldījums, Tiffany ir emocijas” – ieraksts platformā X, kas ieguva vairāk nekā 2000 atzīmju patīk nozares vidē
Šis teikums izklausās pēc klikšķu ēsmu, bet patiesībā… tas precīzi atspoguļo, kā cilvēki uztver šos zīmolus. Un te nav runa par tehniskām atšķirībām vai konkrētām summām – vienkārši par sajūtām.
Patērētājiem ir savs viedoklis par vērtībām, kas dažkārt pilnīgi neatbilst cenu loģikai.
Ja lasīsi forus un Facebook grupas, pamanīsi likumsakarību. Cartier īpašnieki biežāk raksta par “labu pirkuma lēmumu” un “vērtības saglabāšanu”. Savukārt Tiffany fani koncentrējas uz emocijām – “sapņu piepildījumu”, “mirklis ir īpašs”. Tas nav nejauši.
Nozares eksperti uz šo jautājumu raugās nedaudz citādi. Gemmologi un vērtētāji, ar kuriem es runāju, norāda uz vairākiem aspektiem:
- Cartier veido vērtības uztveri, balstoties uz mantojumu un meistarību
- Tiffany izvēlas dzīvesstilu un luksusa pieejamību
- Abiem zīmoliem ir vienlīdz spēcīgi biznesa pamati
- Atšķirības uztverē galvenokārt ir mārketinga rezultāts
Patiesība ir kaut kur pa vidu, taču tieši šie dažādie skatījumi veido tirgu.
Sekundārais tirgus sniedz visobjektīvāko ainu. Dati no izsoļu platformām liecina, ka abi zīmoli saglabā 70–90% no sākotnējās vērtības tālākpārdošanā. Atšķirība? Cartier biežāk sasniedz šī diapazona augšējo robežu, īpaši pulksteņu segmentā.
Interesanti, vērtības uztvere mainās atkarībā no ģeogrāfijas. Āzijā Cartier ieņem gandrīz nepārspējamu pozīciju – tas ir pirmais statusa simbols. ASV abas zīmoli konkurē līdzvērtīgi. Bet Polijā? Šeit Tiffany bieži uzvar rotaslietu kategorijā, kamēr Cartier dominē pulksteņu segmentā.
Šīs kultūras atšķirības ir aizraujoša tēma. Āzijieši iegādājas Cartier kā ilgtermiņa ieguldījumu. Amerikāņi uztver abas zīmolus kā dzīvesstila izvēli. Mēs, poļi, esam kaut kur pa vidu – praktiski kā āzijieši, bet arī meklējam emocijas kā amerikāņi.
Percepcijas infografika:
Patērētāji: emocijas pret racionalitāti
Eksperti: līdzsvars ar uzsvaru uz mantojumu
Otrreizējais tirgus: līdzīga vērtība, atšķirīgs temps
Ģeogrāfija: Āzija dod priekšroku Cartier, ASV – līdzsvars, Polija – segmentēti
Noslēgumā viena piezīme. Vērtības uztvere nav tikai skaitļi rēķinā vai valūtas maiņas punktā. Tā ir pieredzes, emociju un tā, kā zīmols iederas tavā dzīvē, summa. Un tieši tāpēc ir vērts zināt, kā izdarīt gudru izvēli – par to nākamajā daļā.
Kā izvēlēties gudri: praktiski secinājumi un nākamie soļi
Luksusa pulksteņu tirgus mūsdienās ir iespēju pilna vide, taču arī slazds nepieredzējušam pircējam.
Šie jautājumi var šķist pašsaprotami, taču tieši tāpēc mēs bieži par tiem aizmirstam iepirkšanās drudzī.
Prognozes nākamajai desmitgadei ir diezgan optimistiskas – analītiķi paredz tirgus pieaugumu aptuveni par 50% līdz 2030. gadam. Īpaši strauji attīstīsies ilgtspējīgā luksusa segments, kur zīmoli uzsver ilgmūžību un ekoloģisko atbildību. Tas var nozīmēt, ka klasiskie modeļi ar labu reputāciju kļūs vēl pieprasītāki.
Vai tev jau ir konkrēts modelis noskatīts? Ir vērts konsultēties ar neatkarīgu ekspertu, īpaši, ja apsver iegādi no otrreizējā tirgus. Regulāri seko arī zelta cenām – tas joprojām ir viens no labākajiem luksusa preču tirgus stāvokļa rādītājiem. Un nenovērtē par zemu izsoļu platformu novērošanu – tieši tur visbiežāk visātrāk var redzēt, kuri modeļi iegūst, bet kuri zaudē popularitāti.
Noslēgumā godīgs padoms – nepērc impulsīvi. Labs pulkstenis bieži vien ir ieguldījums uz daudziem gadiem, tāpēc ir vērts veltīt laiku pārdomām. Dažkārt labākais lēmums ir tas, ko pieņem pēc mēneša pārdomām, nevis stundas laikā salonā.
XEN
redakcija dzīvesstils & mode
Premium žurnālists
