Parīze gatavojas vienai no nozīmīgākajām šī gada senās un modernās mākslas izsolēm. 22. oktobrī Parīzes Sotheby’s notiks Jeanne’a Schlumberger kolekcijas izsole – izcila impresionisma un modernisma darbu izlase, kas gadu desmitiem bija ārpus publiskas aprites. Pasākuma centrā būs monumentālais Kloda Monē “Iris”, kura vērtība tiek lēsta 22–30 miljonu eiro apmērā. Visa kolekcija pēc Sotheby’s aplēsēm tiek vērtēta vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā, bet citi avoti min pat 40–60 miljonu eiro robežas.
Aukcija Jeanne’a Schlumberger kolekcijai Parīzē būs īpašs notikums arī datuma dēļ. Monet nomira 1926. gadā, un šī gada pārdošana notiek tieši viņa nāves simtgadē. Izsole sāksies 22. oktobrī plkst. 18.00 pēc CEST, savukārt iespēja iesniegt piedāvājumus tiešsaistē būs atvērta jau no 15. oktobra. Katalogā ir 26 aktīvi loti, tostarp Moneta, Paula Cézanne’a, Pierre’a Bonnarda, Gustave’a Moreau, Chaïma Soutine’a, Camille Claudel un Eugène’a Delacroix darbi.
Izsole Jeanne’a Schlumberger kolekcijai Parīzē. Monet, kas var ieiet vēsturē
Lielākā vakara zvaigzne ir “Iris” no 1924.–1925. gada. Monumentālā glezna ir 159,6 x 180 cm. Tā pieder Monē vēlīnajam radošajam periodam Živernī. Tās novērtējums ir 22–30 miljoni eiro. Sotheby’s apraksta šo darbu kā nozīmīgāko šīs sērijas gleznu, kas jebkad nonākusi izsolē. Turklāt gleznai ir izcila izcelsme: pēc mākslinieka nāves tā pārgāja viņa dēlam Mišelam, pēc tam nonāca Kati Granoff galerijā, bet vēlāk – Schlumberger kolekcijā.
Tieši izcelsme ir viens no spēcīgākajiem šī pārdošanas argumentiem. “Iris” gadu desmitiem nav bijis intensīvas tirgus aprites objekts. Tas palika pie īpašniekiem, kuri tieši saistīti ar Monē radošās darbības vēsturi. Tikpat svarīgs ir arī gleznas saglabāšanās stāvoklis. Saskaņā ar Sotheby’s audekls nav ticis dublēts vai pārklāts ar laku, tāpēc ir saglabājis oriģinālo glezniecisko virsmu.
Vai tiks uzstādīts rekords? To šodien vēl nevar noteikti pateikt. 30 miljonu eiro aplēse ir prognozētās cenas augšējā robeža, nevis garantēts rezultāts. Tomēr Sotheby’s ir pamats cerēt uz īpašu interesi. Moneta tirgus pēdējos gados acīmredzami aug. Savukārt kolekcionāri īpaši meklē darbus no vēlīnā perioda. Tieši tad mākslinieks arvien vairāk attālinājās no tradicionālās impresionisma valodas, virzoties uz gandrīz abstraktu krāsu un telpas interpretāciju.
Četri Monē gleznas
Tomēr Jeanne’a Schlumberger kolekcijas izsole Parīzē nav balstīta tikai uz vienu meistardarbu. Katalogā ir iekļauti pat četri Monē darbi. Papildus “Iris” tajā ir arī “Saule pleureur ou L’Arbre de feu” no 1918.–1919. gadiem, kura vērtība tiek lēsta 9–12 miljonu eiro apmērā, “La maison à travers les roses” ar novērtējumu 2–3 miljoni eiro, kā arī “La Seine à Vernon, l’arbre”, kuras vērtība ir 1,2–1,8 miljoni eiro.
Īpaši interesants ir “Saule pleureur”. Gleznas pieder pie sērijas, kurā attēlotas raudošās vīksnas no dārza Giverny. Tā ir no laika, kad Monē glezniecība mainās. Tā kļūst arvien žestiskāka un ekspresīvāka. Abas dārgākās gleznas: “Iris” un “Saule pleureur” – no mākslinieka darbnīcas nonāca pie viņa dēla Mišela. Pēc tam caur Katijas Granoff galeriju tās nonāca pie Schlumberger.
Kas bija Jeanne Schlumberger?
Aiz kolekcijas stāvēja Jeanne Schlumberger (1889–1983), Marcela Schlumbergera atraitne, viena no nozīmīgākajām franču rūpniecības ģimenēm pārstāve. Schlumbergeru ģimene uzkrāja bagātību tehnoloģiju sektorā, kas saistīts ar naftas izpēti un ieguvi. Savukārt Jeanne dzīvoja daudz diskrētāku dzīvesveidu nekā daudzi tā laika kolekcionāri.
Vairāk nekā četras desmitgades viņa konsekventi veidoja mākslas kolekciju. Viņas nozīmīgākā partnere bija galeriste Katia Granoff, kura spēlēja būtisku lomu vēlīnā Monē darbu vērtības atklāšanā no jauna. Tajā laikā, kad daļa kritiķu uzskatīja mākslinieka vēlīnos darbus par pārāk nenoteiktiem un saistītiem ar redzes problēmām, Granoff un Schlumberger tajos saskatīja modernitātes priekšvēstnesi. Šodien ir pienācis pavērsiens. Tieši šis Monē periods ir īpaši augstu novērtēts kolekcionāru vidū.
Cézanne, Bonnard un Soutine
Monē nav vienīgais iemesls, kāpēc Parīzes izsole piesaista muzeju un lielāko kolekcionāru uzmanību. Katalogā ir iekļauti trīs Paula Cézanne darbi. To vidū ir “La Ferme”, kas novērtēts uz 600–800 tūkstošiem eiro, kā arī “Ciel entre les arbres” un “Arbres au bord de la rivière”. Katrs ar novērtējumu 400–600 tūkstoši eiro. Ir arī divas Pierre Bonnard gleznas – “La cueillette des prunes” par 600–800 tūkstošiem eiro un “Portrait de femme (Mme Alexandre Natanson)” par 100–150 tūkstošiem eiro.
Kolekciju papildina, cita starpā, trīs Gustave’a Moreau darbi, divi Chaïma Soutine’a darbi, Camille Claudel darbs „La Valse, petit modèle”, Keesa van Dongena glezna, kā arī Honoré Daumiera, Eugène’a Delacroix un Eugène’a Boudina darbi. Tādējādi ir redzams apzināti veidots stāsts: no impresionisma un postimpresionisma caur simbolismu līdz pat 20. gadsimta mākslai.
Parīze — impresionisma tirgus galvaspilsēta
Aukcija Jeanne’a Schlumberger kolekcijai Parīzē notiks īpaši spēcīgas sezonas laikā. Sotheby’s un Christie’s tajā pašā dienā sacentīsies ar divām vēsturiskām kolekcijām. Christie’s izsolīs Paula Duranda-Ruela kolekciju. Viens no nozīmīgākajiem dīleriem impresionisma vēsturē. Tās kopējais novērtējums ir 30–43 miljoni eiro.
Tādējādi Parīzes oktobris ir simboliska divu atšķirīgu mākslas tirgus vēstures satikšanās. Durand-Ruel pārstāv galeristu, kurš palīdzēja izveidot impresionisma tirgu. Savukārt Schlumberger ir kolekcionāre, kura agri noticēja vēlīnajam Monetam un modernajai franču glezniecības virzienam.
Vai “Iris” pārspēs rekordu? Atbildi uzzināsim 22. oktobra vakarā. Jau tagad ir skaidrs, ka Jeanne’a Schlumberger kolekcijas izsole Parīzē būs viens no nozīmīgākajiem šī gada mākslas tirgus notikumiem. Ne tikai miljonu vērtējumu dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka tirgū atgriežas kolekcija, kuru vairāk nekā četras desmitgades veidojusi sieviete, kura ar savu intuīciju apsteidza savu laiku.
