Vēsturiskais “Winter Egg” – viens no pasaules neparastākajiem un dārgākajiem juvelierizstrādājumiem – izsolē jau 2025. gada 2. decembrī
Fabergé olas jau vairāk nekā gadsimtu ir aizrāvušas kolekcionāru, vēsturnieku un greznības cienītāju iztēli. Taču neviena no tām neraisa tādu apbrīnu kā Winter Egg jeb “Ziemas Ola”. Dārgakmens ar teju mītisku slavu. 1913. gadā to Krievijas cars Nikolajs II uzdāvināja savai mātei, ķeizarienei Marijai Fjodorovnai. Tagad šis iespaidīgais objekts, kas tiek uzskatīts par vienu no izsmalcinātākajiem un simboliskākajiem darbiem visā Fabergé vēsturē, atkal nonāks izsolē. Tāpēc Christie’s Londonā jau paziņo par notikumu, ko jau tagad dēvē par vienu no svarīgākajiem mākslas tirgus brīžiem 2025. gadā.
“Winter Egg” Fabergé. Elegance, kas ieslodzīta ledū
No pirmā acu uzmetiena Winter Egg izskatās kā fragments no ziemas sapņa, kas pārcelts realitātē. Tā virsmu rotā meistarīgi izstrādāti “sarma” raksti. Tie ir tik reālistiski, ka šķiet, it kā būtu klāti ar īstu ledu. Viss objekts balstās uz pamatnes, kas atgādina no ledus klātās Ņevas nolauztu lāsteku, it kā tikko izcelta no aukstā, Sanktpēterburgas ainavas.
Šo efektu panāca, izmantojot kalnu kristālu. Šis materiāls Fabergé meistaru rokās pārvērtās caurspīdīgā čaulā, kas atgādina ledu. Virsmu rotā platīna sniegpārsliņas, kas izklātas ar vairāk nekā 4000 dimantu. Tāpēc ola izskatās kā saulē mirdzošs ledus gabals. Šeit nav greznības tikai greznības pēc. Tāpēc dārgakmens ir pakļauts mākslinieciskajai vīzijai.
Noslēpums, kas slēpjas olas sirdī
Patiesais apbrīns par Winter Egg rodas tikai pēc tā atvēršanas. Iekšpusē atrodas miniatūra, no platīna veidota groziņa ar piekārtu anemones ziedu pušķi. Juveliermeistars izgreba ziedlapiņas no balta kvarca. Savukārt zelta kātiņus rotāja ar dimantiem, bet lapiņas tika izgatavotas no nefrita. Tas nav tikai juveliermākslas šedevrs. Tā ir poētiska metafora ziemas beigām, tumsas izzušanai un jaunās dzīves atnākšanai.
Marijai Fjodorovnai tā bija dāvana ar īpašu nozīmi. Tā bija dēla cieņas apliecinājums Romanovu dinastijas 300. gadadienā.
Dizainere, kura uzdrīkstējās domāt citādi
Projekta autore bija Alma Theresia Pihl, viena no retajām sievietēm Fabergé vēsturē, kuras ieņēma tik nozīmīgu lomu radošajā procesā. Viņa nebija juveliere pēc izglītības. Sākumā viņa strādāja kā akvareļu kopētāja. Taču viņas talants, svaigais skatījums un drosmīgā pieeja dizainam izmainīja Fabergé estētisko valodu. Winter Egg bija viņas pirmais lielais triumfs un vienlaikus pierādījums tam, ka izcilība var rasties, vērojot pavisam parastu parādību: rīta saru uz loga.
No impērijas simbola līdz kolekcionāru trofejai
Winter Egg liktenis atspoguļo Krievijas dramatisko vēsturi. Pēc boļševiku revolūcijas dārgums — kopā ar citiem impērijas dārgakmeņiem — nonāca valsts noliktavās, bet vēlāk tika izpārdots Rietumiem, izmisīgi cenšoties iegūt valūtu. Turpmākajās desmitgadēs ola vairākkārt mainīja īpašniekus, katru reizi sasniedzot rekordaugstas cenas izsolēs. 1994. un 2002. gadā tā uzstādīja pasaules rekordus Fabergé mākslas darbiem.
Šodien, kad pasaulē ir saglabājušās tikai 43 no 50 imperiālajām olām, katra šāda objekta parādīšanās tirgū kļūst par vēsturisku notikumu. Winter Egg ar savu vēsturi, simboliku un neatkārtojamo meistarību daudziem kolekcionāriem joprojām ir Svētais Grāls. Tāpēc gaidāmā izsole izraisa tik daudz emociju.
Izsole, kas varētu ieiet vēsturē
Christie’s prezentēs Winter Egg īpašajā sesijā The Winter Egg and Important Works by Fabergé from a Princely Collection, kas būs pieejama publikai no 27. novembra. Galvenā izsole notiks 2025. gada 2. decembrī Londonā. Novērtējums tiek sniegts tikai “pēc pieprasījuma”. Tas pats par sevi jau ir solījums par iespaidīgu rekordu.
Mākslas tirgus sagaida summu, kas varētu pārspēt lielāko daļu līdzšinējo juvelierizstrādājumu izsoļu. Savukārt kolekcionāru interese no Eiropas, Tuvajiem Austrumiem un Āzijas jau tagad ir milzīga.
Cerības simbols pirms 112 gadiem
Winter Egg nav tikai dārgakmens. Tā ir stāsts par impērijas varenību. Par mākslinieciskumu, kas apstādināja mirkli ziemas kristāla putekļos. Par trauslu cerību, kas uzplaukst pat visgrūtākajos laikos. Pēdējā laimīgā Romanovu dāvana vienlaikus kļuva par viņu epitāfiju. Tāpēc tā ir viena no skaistākajām piemiņām par pasauli, kas vairs neeksistē.
