Luksusa pasaulē klusuma brīži ir reti. Katrs jauns Chanel somas modelis ar logotipu uzreiz izraisa diskusijas: par mantojumu, zīmola virzienu un estētiskās drosmes robežām. Jaunākais modelis no Métiers d’art 2026 kolekcijas — tā sauktā Long Vanity with Chain, kas iedvesmota no Supermena estētikas — tikai pielēja eļļu ugunij. Un izraisīja īstu vētru.
Cena? Apmēram 3,5 tūkstoši dolāru. Emocijas? Noteikti neatsveramas.
Supervaronis augstās modes pasaulē
Jaunā soma nav smalks mājiens popkultūrai. Tā drīzāk ir pilntiesīgs ielūgums Chanel pasaulē. Spilgtās krāsas — zila, sarkana un dzeltena — uzreiz raisa asociācijas ar Supermena ikonogrāfiju. Uz virsmas parādās arī raksturīgā CC motīva reinterpretācija, apvienota ar emalju un metāliskām detaļām.
Rezultātā radās objekts, kas vairāk atgādina scenogrāfisku rekvizītu nekā klasisko “parīzes eleganci”. Taču tieši tajā slēpjas nodoms: Chanel vairs nemēģina tikai čukstēt par greznību. Viņa to izrāda.
Matthieu Blazy un jaunā Chanel identitāte
Aiz virziena maiņas stāv Matthieu Blazy, kurš modes namā ir ieviesis stāstošāku, nevis konservatīvu enerģiju. Viņa redzējums skaidri attālinās no „tīrās” Gabrielle Chanel — tās, kas saistīta ar minimālismu, melno krāsu un formas disciplīnu.
Mēs pretī saņemam Chanel, kas stāsta stāstus: par Ņujorku, par ielu, par iztēlē radītiem ikdienas varoņiem. Šajā kontekstā Supermens nav burtisks komiksu varonis, bet gan mūsdienu nepieciešamības pēc eskapisma un ironijas simbols.
Chanel un Supermens: starp mantojumu un risku
Tradicionālais modes nama kods balstījās uz vienkāršošanu. Coco Chanel radīja greznību, likvidējot liekās detaļas. Mūsdienu stratēģija ir pretēja — tā balstās uz nozīmju, krāsu un kultūras atsauču pārpilnību.
Tāpēc reakcijas ir tik polarizētas. Daži šajā somā saskata svaigumu un drosmi, citi — atkāpšanos no tā, kas padarīja Chanel atpazīstamu. Interneta diskusijās atkārtojas viens jautājums: vai zīmols joprojām kontrolē savu valodu, vai arī tikai reaģē uz kultūru?
Chanel un Supermens izraisīja sajūsmu, ironiju un iebildumus
Tīmeklī emocijas ir galējas. Daļa auditorijas uzskata projektu par kolekcionējamu eksperimentu, kas ar laiku var iegūt “arhīva dīvainīša” statusu, līdzīgi kā iepriekšējās Chanel grafiskās kolekcijas vai projekti no Karla Lagerfelda ēras.
Citi runā tieši par pārspīlējumu un “estētisko haosu”, pārmetot zīmolam flirtu ar estētiku, kas vairāk atgādina streetwear joku nekā haute couture. Tas ir tipisks brīdis luksusa modes namiem: robeža starp provokāciju un kļūdu mēdz būt ļoti šaura — un bieži kļūst redzama tikai pēc daudziem gadiem.
Vai tas būs nākotnes klasika?
Luksusa vēsture māca vienu: pretrunas bieži vien ir leģendas pirmais posms. Sadarbības un projekti, kas kādreiz šķēla skatītājus — no grafiti līdz popārta eksperimentiem — mūsdienās nereti iegūst kolekcionējamu statusu.
Tāpēc jautājums nav tikai “vai tas patīk”, bet drīzāk: vai Chanel šobrīd izmēģina jaunu savas identitātes definīciju?
Ja tā, tad šī soma nav elegances beigas. Tā drīzāk ir signāls, ka Chanel elegance sāk runāt citā valodā — skaļākā, ironiskākā un mazāk acīmredzamā.
Un tas modes pasaulē bieži nozīmē vienu: pēc dažiem sezonām par to runāsim pavisam citādi nekā šodien.
